Afganistānas sprostā

3 05 2009

afghanistan-kajiki-dam-taliban-fight-wide-horizontalVai starptautiskā terorisma draudi – šajā gadījumā teroristiskais grupējums Al Qaeda – attaisno dārgo ilgtermiņa karadarbību Afganistānā un Pakistānā? Prezidents Obama un viņa padomnieki uzskata, ka jā, tomēr mani tas nepārliecina. Protams, terorisma problēma pastāv, vienīgi var apšaubīt tās nopietnību un līdzekļu apmēru nepieciešamību, kādus ASV valdība ir gatava ieguldīt tās apkarošanā. Kā norāda pēdējā NATO samita rezultāti (eiropieši uzstāj uz savu Afganistānā dienošo karavīru skaita samazināšanu un arvien aktīvāk izrāda vēlmi pamest haosa pārņemto valsti), pašas Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstis to apšauba un skatos uz ASV plāniem visai skeptiski.

Cik tad nopietni patiesībā ir terorisma draudi? Saskaņā ar ASV Nacionālā terorisma apkarošanas centra datiem visā pasaulē 2007. gadā (tie ir jaunākie dati viņu rīcībā) tika reģistrēti 14 499 terorakti, kuros bojā gāja 22 684 cilvēki un 44 310 tika ievainoti. Tas, protams, izklausās pietiekami nopietni un tie nav nekādi mazie skaitļi, tomēr vairāk nekā puse no visiem šiem terora aktiem (un 2/3 no upuriem, ievainotajiem un nolaupītajiem cilvēkiem) ir notikuši Afganistānā un Irākā, kas nozīmē, ka Al Qaeda spējas apdraudēt ASV un tās galvenos sabiedrotos ir krietni vien ierobežotas. Salīdzināšanai var minēt, ka visā pasaulē gada laikā auto avārijās iet bojā apmēram miljons cilvēku un vēl lielāks skaits tiek tajās ievainoti. Neviens gan tāpēc nav ierosinājis atvēlēt miljardus drošības uzlabošanai uz ceļiem.

2007. gadā teroristu uzbrukumos gāja bojā 19 ASV pilsoņi un vēl 17 tika nolaupīti. Visi šie uzbrukumi notika Irākas un Afganistānas robežās. Ja jau Al Qaeda ir tik bīstama teroristu organizācija kā ASV apgalvo, kāpēc tad pēdējo astoņu gadu laikā Savienotajās Valstīs nav noticis neviens terora akts? Ironiski, bet amerikāņiem pastāv lielāka iespēja noslīkt savā vannā, nekā iet bojā teroristu uzbrukumā. Un šis apgalvojums saglabātos patiess pat tādā gadījumā, ja ASV reizi katrā nākamajā desmitgadē nāktos pārdzīvot 11. Septembra mēroga uzbrukumu.

Tas, ko mēs tagad redzam ASV ārpolitikā, ir tīri balstīts uz stipri pārspīlētām bailēm no viena teroristiskā grupējuma, kura zobi pēdējo gadu laikā ir krietni vien apdiluši. Tā teikt, no viena grāvja otrā. Ja pirms 11. Septembra Al Qaeda iespējas apdraudēt ASV tika novērtētas par zemu, tad tagad štati atkal ir pārāk nopietni koncentrējušies uz šo draudu. Šeit atkal nevajadzētu pārprast Nav runa par to, ka mēs tagad varam mierīgi ignorēt šos grupējumus, bet gan par to vai tie ir tik nopietni kā Obamas administrācija un liela daļa amerikāņu domā.

Patlaban sabiedrībā ir vērojami trīs nepareizi priekšstati par notiekošo šajās divās haosa plosītājās valstīs:

Pirmkārt, ASV nav piedzīvojusi jaunus Al Qeada uzbrukumus pēc 2001. Gada 11. Septembra tāpēc, ka tagad amerikāņi un teroristi ir nonākuši mainītās lomās, proti, tagad tie, kam ir jāaizsargājas, ir Al Qaeda. Turklāt ASV biežo iebrukumu dēļ Pakistānas teritorijā, teroristi ir zaudējuši savu drošo patvērumu un nav tīri fiziski spējīgi uz vēl vienu 11. Septembra uzbrukumu Savienotājam Valstīm. Izklausās pārliecinoši, taču tas neiztur nopietnu kritiku. Pirmkārt, nav droši zināms vai Al Qaeda ir vispār nepieciešama centrālā bāze, kur sagatavot un no kurienes vadīt uzbrukumus, ņemot vērā to, ka gadu gaitā organizācija ir apaugusi ar mazākām līdzīgi domājošo teroristu grupām (piemēram, viena no tām veica bēdīgi slaveno Madrides vilcienu spridzināšanu 2004. Gadā martā). ASV negrasās arī veikt plaša mēroga iebrukumu Pakistānā, kas būtu veids kā pilnībā izmēzt reģionu no Al Qaeda un tai simpatizējošajiem grupējumiem. Tāpat ir maz ticams, ka Pakistānas armija būtu uz to gatava. Turklāt ASV armijas triecieni Pakistānas teritorijā, pat nelielā apmērā, draud izraisīt Pakistānas valdības gāšanu un valsti var pārņemt pilnīgs haoss (jau tagad valdība nekontrolē atsevišķus valsts reģionus).
Kā raksta The New York Times Magazine žurnālists Džeimss Traubs:

“Ir sajūta, ka Pakistāna jūk un brūk […] un ir redzams, ka ASV politika ir situāciju padarījusi vēl sliktāku. Bezpilota lidmašīnu triecieni Pakistānas pierobežā, liek talibiem atkāpties uz austrumiem, vēl dziļāk valsts iekšienē. Turklāt tas tikai ir pastiprinājies vienkāršo Pakistānas iedzīvotāju naidīgumu pret ASV.”

Par laimi ir veidi, kā liegt Al Qaeda drošu patvērumu (bāzi, no kuras izvērst operācijas), kas neprasa ASV armijas klātbūtni un zemes un plašas militārās operācijas Pakistānas iekšienē. ASV var veikt preventīvos triecienos potenciālajiem mērķiem Afganistānā, izmantojot bezpilota lidmašīnas, spārnotās raķetes, atsevišķos gadījumos iesaistot arī pretterorisma vienības. Šādā veidā, paliekot modri, taču neriskējot ar regulārās armijas sastāvu, var krietni vien iedragāt teroristu kaujas spējas un iegrožot grupējumus, nedodot tiem tādu rīcības brīvību, kādu tie baudīja pirms 11. Septembra. Tas gan pilnībā neizslēgtu draudus, tomēr tos samazinātu.

Otrkārt, bieži ir dzirdēts, ka teroristu rokās var nonākt ari daudz kas bīstamāks par kalašņikovu, piemēram, masu iznīcināšanas ieroči un tas attaisno maksimālu iesaisti Afganistānā un Pakistānā ar visiem pieejamajiem spēkiem pat ja tā ir dārga un beztermiņa karadarbība. Šādas bīstamības pakāpes terorisms nav joka lieta, tomēr invāzija Pakistānā šo problēmu neatrisinās. Šeit galvenais ir nodrošināt to, ka Pakistānas kodolarsenāls paliek drošās rokās. Labākais veids kā to paveikt ir novērst šīs Islāma valsts sabrukumu. Kā jau iepriekš minēju, iebrukumi Pakistānas teritorijā tikai veicina haosu, lielāku pretestību nacionālajai valdībai un reizē palielina iespēju, ka kodolieroči var nonākt teroristu rokās.

Treškārt ir arī cilvēki, kas pieņem, ka terorisma radītās briesmas ir nelielas un terora aktu politiskā reakcija uz tiem neatbilst to nodarītajam ļaunumam. Šajā gadījumā salīdzināt terorisma risku ar negadījumiem uz ceļa vai iespēju tikt saspertam ar zibeni ir nepareizi, jo iepriekšminētie nelaimes gadījumi neatstāj tādu psiholoģisku efektu un neizraisa tādas politiskas sekas kā veiksmīgi teroristu uzbrukumi. Un tas racionāliem politiķiem būtu jāņem vērā. Šī ir situācija, ar kuru mēs saskaramies šodien Savienotajās Valstīs, taču tam tā nav jābūt. Tās ir neveiksmīgas pēdējo astoņu gadu prezidentūras sekas. Ja mūsu politiskie līderi uz katru šādu uzbrukumu reaģēs kā uz milzīgu katastrofu un ja viņi izmantos terorisma draudus sava politiskā pašlabuma gūšanai (kā to darīja Bušs un Diks Čeinijs), tad sabiedrība, protams, pieprasīs daudz lielāku līdzekļu piesaisti šai problēmai, nekā tas patiesībā ir vajadzīgs. Piedabūt pretinieku rīkoties muļķīgi un piespiest to nodarīt pašam sev zaudējumus, ir viens no galvenajiem teroristu mērķiem. To mēs ļoti labi varam redzēt patlaban Afganistānā, kur NATO pusē kritušo kareivju skaits nepārtraukti turpina pieaugt un alianses spēki tā arī nav spējīgi tikt galā ar talibiem nu jau astoņus gadus. ASV sev nodarīja lielākus zaudējumus iebrūkot Irākā nekā Osama bin Ladens sagraujot dvīņu torņus. Afganistāna šo zaudējumu apmēru tikai palielina.

Tas, kas ASV ir nepieciešams, ir politiskā elite (un atbildīgi masu mediji), kas palīdzētu amerikāņiem uz terorisma problēmu raudzīties racionāli. Terorisms ir taktika, kura ir izmantota jau gadsimtiem, un kuru kā sabiedrības ietekmēšanas līdzekli turpinās izmantot arī pārskatāmā nākotnē. Tādi gadījumi kā Mumbajas viesnīcu sagrābšana atkārtosies, vienalga cik daudz pūliņu mēs ieliksim, lai tos novērstu. Nav arī izslēgts, ka līdzīgi terora akti nenotiks ASV. Taču, kamēr mums izdodas atturēt šos ekstrēmistus no kodolieroču iegūšanas, viņu spēkos nebūs mūs apdraudēt jebkādā nozīmīgā veidā.

Ko es ar šo gribu pateikt. Mēs, protams, nedrīkstam ignorēt Al Qaeda vai jebkuru citu teroristisku organizāciju, taču ir jāapzinās, ka to draudi neattaisno ne NATO spēku apmēru palielināšanu Afganistānā, ne arī plaša mēroga militāru operāciju izvēršanu Pakistānā.

Stīvens Volts, Hārvardas Universitātes profesors starptautiskajās attiecībās

Advertisements

Darbības

Information

One response

23 06 2009
mediji.lv » Afganistānas sprostā

[…] no Global Politics. Rating 3.00 out of 5 You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed. […]

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s




%d bloggers like this: